Sakausējuma ruļļu veidi un ražošanas procesi ir nepārtraukti attīstījušies līdz ar metalurģijas tehnoloģiju progresu un velmētavu iekārtu pārveidi. Viduslaikos mīksto krāsaino metālu -melno metālu velmēšanai izmantoja zemas -izturības pelēkā čuguna ruļļus. 18. gadsimta vidū Lielbritānijā tika apgūta atdzesēta čuguna ruļļu ražošanas tehnoloģija tērauda plākšņu velmēšanai. Eiropas tērauda ražošanas tehnoloģiju attīstība 19. gadsimta otrajā pusē prasīja lielākas tonnāžas tērauda lietņu velmēšanu, un gan pelēkā čuguna, gan atdzesētā čuguna ruļļu izturība vairs nebija pietiekama. Pēc tam tika izstrādāti parastie lietie tērauda ruļļi ar oglekļa saturu 0,4–0,6%. Smago kalšanas iekārtu parādīšanās ar šo sastāvu vēl vairāk uzlaboja kalto ruļļu izturību un stingrību. 20. gadsimta sākumā sakausējuma elementu izmantošana un termiskās apstrādes ieviešana ievērojami uzlaboja lieto un kalto karstās un aukstās velmēšanas ruļļu nodilumizturību un stingrību. Molibdēna pievienošana karsti velmētu plākšņu un sloksņu čuguna ruļļiem uzlaboja velmētā materiāla virsmas kvalitāti. Uz skalošanu balstītā kompozītmateriālu liešanas metode ievērojami uzlaboja liešanas ruļļu serdes izturību.
Plaša sakausējuma elementu izmantošana velmētavu ruļļos sākās pēc Otrā pasaules kara. Tas bija rezultāts velmētavas aprīkojuma attīstībai, lai veiktu lielākas, nepārtrauktas, liela ātruma un automatizētas darbības, kā arī palielināta velmēto materiālu izturība un izturība pret deformācijām, kas izvirzīja augstākas prasības velmēšanas veiktspējai. Šajā periodā parādījās pus-tērauda ruļļi un kaļamā čuguna ruļļi. Pulverveida volframa karbīda ruļļi tika veiksmīgi izstrādāti pēc 1960. gadiem. Septiņdesmito gadu sākumā Japānā un Eiropā plaši popularizētā centrbēdzes liešanas tehnoloģija un ruļļu diferenciālās temperatūras termiskās apstrādes tehnoloģija ievērojami uzlaboja lentes ruļļu vispārējo veiktspēju. Kompozītmateriālu čuguna ruļļi ar augstu-hroma saturu tika veiksmīgi izmantoti arī karstās{10}}velmētavās. Tajā pašā laika posmā Japānā tika izmantoti kalti baltā čuguna un{12}}pustērauda ruļļi. Astoņdesmitajos gados Eiropā tika ieviesti augstas-hroma tērauda rullīši, īpaši dziļi rūdīti aukstie velmējumi un īpaši leģēta čuguna ruļļi mazu sekciju un stiepļu stieņu apdarei. Mūsdienu velmēšanas tehnoloģiju attīstība ir veicinājusi vēl augstākas veiktspējas ruļļu izstrādi un izpēti. Kompozītmateriālu ruļļi ar augstas -stiprības, augstas-izturības kalta tērauda vai kaļamā čuguna serdi un ātrdarbīga tērauda ārējo slāni ruļļi, ir izmantoti jaunās-paaudzes profilu, stiepļu stieņu un lentes velmētavās Eiropā un Japānā.
Ķīna sāka masveida lieto ruļļu ražošanu 1930. gados, taču to dažādība bija ārkārtīgi ierobežota. 1950. gadu beigās Ķīnas pirmā specializētā ruļļu rūpnīca tika izveidota Xingtai, Hebei provincē. 1958. gadā uzņēmums Anshan Iron and Steel Company bija pirmais pasaulē, kas izmēģināja-ražot un izmantojis lielu kaļamā čuguna ruļļu primārajai velmēšanai (1050 mm). 20. gadsimta 60. gados veiksmīgi tika ražoti aukstās velmēšanas darba ruļļi un lieli kalti tērauda ruļļi. 20. gadsimta 70. gadu beigās Taiyuan Iron and Steel Company un Pekinas Iron and Steel Research Institute kopīgi veiksmīgi izmēģināja{11}}centrbēdzes čuguna ruļļus karsto slokšņu dzirnavām un karstās lentes platajām tērauda rūpnīcām. Uzņēmums Xingtai Metallurgical Machinery Roll Co., Ltd. veiksmīgi izmēģina{15}}pus{16}}tērauda darba ruļļus karstās sloksnes platām tērauda dzirnavām un darba ruļļus aukstās lentes platām tērauda dzirnavām. 80. gados Ķīna secīgi izstrādāja jaunus veidus, piemēram, lielus kalta tērauda atbalsta ruļļus, kaltus pus{19}tērauda un baltā čuguna ruļļus, pulverveida volframa karbīda ruļļus un čuguna ruļļus ar augstu{20}}hroma saturu. Līdz 90. gadiem Ķīnas ruļļu ražošana pamatā apmierināja vietējās vajadzības un bija arī eksports, taču bija jāpalielina dažādība un joprojām jāuzlabo kvalitāte.
